Burtnieku ezers

Burtnieks (saukts arī Burtnieka ezers, Burtnieku ezers) ir liels ezers Burtnieku novada Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastos. Ezera senākais zināmais nosaukums ir Astigjerve vai Asters. Tā savulaik ezeru saukuši šajā novadā dzīvojošie lībieši.

Sekls ezers. Vidējais dziļums - 2,9 m. Austrumu krastā liegums "Burtnieku ezera pļavas". Pēc iztekas - Salacas - regulēšanas 1929. gadā ezera līmenis pazeminājās par 1 metru, atsedzot zāļainu piekrastes joslu. Burtnieks ir vienīgais ezers Latvijas krastā, kur viļņu darbības rezultātā izveidojušies klinšu atsegumi - tie atrodas ezera dienvidaustrumu krastā dienvidos no Burtnieku luteriešu baznīcas. Pēc ezera līmeņa nolaišanas viļņi vairs nesasniedz smilšakmens atsegumus, un klinšu augstums pamazām samazinās, tās ir aizaugušas. Klintis ir dabas aizsargājamais objekts (2001). Viss ezers iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aisardzības zonā. Eitrofs, aizaugošs, virsūdens aizaugums ap 25-10% (atkarībā no ūdens līmeņa). Pēdējā desmitgadē ūdens kļūst tīrāks. Konstatētas 17 zivju sugas.

Burtnieku ezerā ietek Aunupīte, Bauņupīte, Briedes upe, Dūres upe, Ēķinupe, Rūjas upe, Sedas upe un citas mazas upītes. No ezera iztek 95km garā Salacas upe, kas ietek Rīgas jūras līcī.

3 mazas saliņas ar kopējo platību 1,4 ha, lielākās - Enksāre un Cepurīte. Ezera gultne pārsvarā smilšaina, krasti pārsvarā lēzeni, taču vietām (dienvidaustrumi) - stāvi.

Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas viena no senākajām akmens laikmeta apmetnēm Latvijā - Zvejnieku apmetne (ap 8. - 5. gadu tūkstotis pirms m.ē.).

Nostāsts par robežakmeni ar iekaltām svītrām ezera centrālajā daļā - akmens apzīmējot trīs pagastu robežu, kura tiešām atrodas ezera centrālajā daļā.

Laimdotas tēvs senlatviešu virsaitis Burtnieks un viņa nogrimusī pils Burtnieku ezera dibenā attēlota Andreja Pumpura tautas eposā „Lāčplēsis” un Raiņa vēsturiskajā lugā "Uguns un nakts".

Burtnieku ezeru pārvalda SIA "Burtnieku ezera valde". 1991. gada 13. decembrī tika izveidota Burtnieku ezera pārvalde, ieceļot pārvaldes priekšnieku Dz. Vītolu. 2002. gada janvārī tika izveidota jauna trīs vietējo pašvaldību — Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastu institūcija — Burtnieku ezera pārvalde. Ezera pārvaldes darbības principa pamatā ir pašvaldību interešu saskaņošana un vienotas ezera apsaimniekošanas pieejas nodrošināšana. Ezera pārvaldes budžets sastāv galvenokārt no ienākumiem par makšķerēšanas licencēm, kā arī no pašvaldību un LR Zivsaimniecības pārvaldes ieskaitītiem finansu resursiem. Kopš 2006.gada SIA "Burtnieku ezera valde" priekšsēdētājs ir Rolands Rākins.

Lidojums virs Burtnieku ezera

Engures ezers

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Rojas novada Mērsraga, Talsu novada Ķūļciema un Engures novada Engures pagastos. Pēc virsmas platības Engures ezers ir 3. lielākais ezers Latvijā.

Lagūnas izcelsmes ezeru no Rīgas jūras līča atdala 1,5 - 2,5 km plata kāpu josla. Ezerā ietek Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe, bet iztekMērsraga kanāls, kurš tika izrakts 1842. gadā, pazeminot ezera līmeni par 1,5 metriem. Šobrīd ezera dziļums nepārsniedz 2,1 m, bet vidējais dziļums ir tikai 0,40 m.^[1] Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz 6 m biezassapropeļa iegulas. Krasti lēzeni, pašu ezeru reti kur var redzēt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts. Ezers stipri aizaudzis. Rietumu malā - plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala). Sastopamas 16 sugu zivis. Šeit mīt līdaka, plaudis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, ālants, vīķe, ausleja, asaris, ķīsis, trīsadatu stagars, plicis, vēdzele, karpa, zutis, sapals, sīga. Ezers ir bagāts ar putniem, ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Vairākās vietās piekrastē izveidoti putnu vērošanas torņi.

Engures ezers un tā apkārtne iekļauta Engures ezera dabas parkā. Ezera austrumu piekrastē atrodas ornitoloģisko pētijumu centrs. Daļā ezera atļauta makšķerēšana, piekrastē vairākas laivu bāzes. Niedru pļaušana. 

Lubāns ezers

 Lubāns 

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, atrodas uz Rēzeknes un Madonas novadu robežas. Ietilpst Daugavas baseinā.

Ezerā sastopamas 14 zivju sugas. Tam ir lēzens krasts un ezers ir stipri aizaudzis. Ietek Rēzekne un Malta, pārējās agrākās ietekas novirzītas no ezera ar apvedkanālu. Agrāk baseina platība bija 6650 km². Iztekas debits - 250 m³/sek.

Kopš 19. gadsimta vidus, būvējot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, vairākas reizes mainījies ūdens līmenis ezerā. 20. gadsimta sākumā notikušajos pavasara palos ezera ūdens līmenis pacēlās par 2 metriem, appludinot 650 kvadrātkilometrus lielu platību. No 1929. līdz 1939. gadam regulēta iztekošā Aiviekste, ūdens līmenis krities par vairāk nekā 2 metriem. Vismazāko platību ezers aizņēma 1970-to gadu vidū, tad lielākais ezers Latvijā bija Rāznas ezers, vēlāk ezera līmenis tika paaugstināts. Tagad ūdens līmeņa regulēšanai ezerā ir divas slūžas, ziemeļos Aiviekstes, dienvidos - uz Meirānu kanālu. Kopumā izbūvētas šādas hidrotehniskās būves: dambji ar kopgarumu 90 km, kanāli ar kopgarumu 93 km, ezeram tuvumā, agrākajā ezera palienē izveidoti zivju dīķi ar kopējo platību 1750 ha, nosusināts 180 km² agrāk purvainu un pārplūstošu zemju.
 

1999. gadā dibināts dabas liegums Lubāna ieplakas. Šis un vēl vairāki ap Lubānu esošie liegumi pēc vides aizsardzības organizāciju domām nepietiekoši aizsargāja unikālo Latvijas lielākā ezeraekosostēmu, tāpēc 2009. gadā, apvienojot 12 dabas liegumus ap Lubānu, izveidota viena no lielākajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā - Lubāna mitrāja dabas liegums. Daudzas desmitgades ilgušās ezera līmeņa regulēšanas un dabisko ūdenstilpņu pārveidošanas rezultātā ezerā un tā apkārtnē ir samazinājusies dabisko biotopu daudzveidība. Tai pat laikā Lubāns un tā apkārtnē esošās dīķsaimniecības, kā arī dažāda cita veida mitrāji joprojām veido ne tikai Latvijas, bet arī plašāka reģiona mērogā ļoti nozīmīgu biotopu kompleksu, kas ir svarīgs virknes putnu suguligzdošanai un migrācijai. Teritorija ir iekļauta Natura 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīklā, 2002. gadā Lubāna komplekss tika iekļauts Ramsāres konvencijas vietu sarakstā un tam ir putniem nozīmīgās vietas statuss. Vairākām putnu sugām Lubāns vai tam pieguļošie zivju dīķi ir vienīgā ligzdošanas vieta Latvijā: baltvaigu zīriņš, dīķu tilbīte, melnkakla dūkuris, terekija. 

Putnu vērošanai ir pieejami 6 novērošanas torņi, bet Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas punktā ir pieejams teleskops un binoklis.

Lubāna ezera apkārtnes tūrisma piedāvājums:

• Lubāna mitrāja Tūrisma informācijas centrs (tel. 29234956) piedāvā: tūrisma ceļvežus, teleskopu un binokli apkārtnes putnu un ainavas vērošanai, 6-vietīgas laivas nomu, naktsmītni 5 personām, gida pakalpojumus.
• Putnu vērošana no ezera apkārtnes skatu torņiem.  
• Pārgājiens pa 800 m garo „Teirumnieku purva taku”.
• Lubāna ezera zivju iegāde. Zvejnieku saimniecība nelielām kompānijām piedāvā arī izbraucienus rūpnieciskajā zvejā (tel. 29204956).
•  Lubāna ezera zivju zupas un žāvējumu degustācija, zivju iegāde lauku mājā „Zvejnieki” (tel. 28301143).
• Laivu braucieni pa Aiviekstes upi: maršruti, kanoe laivu noma, laivu un pasažieru transportēšana (tel. 25434346, 20224063).

Negadījums Lubānas ezerā